Daudzi dārzkopji pavasarī saskaras ar situāciju, kad augļu koki pēkšņi kļūst par īstu “šoseju” skudru pūļiem.
Parasti šādos brīžos talkā tiek ņemtas līmes jostas vai granulas, taču dārza entuziastu pieredze rāda, ka pastāv daudz universālāks veids, kā tikt galā ar šiem nelūgtajiem viesiem. Izrādās, ka risinājums, ko pārbaudījuši pieredzējuši saimnieki, ļauj aizsargāt gan koku stumbrus, gan dārza dobes, neizmantojot sarežģītas konstrukcijas.
Kāpēc tradicionālās metodes ne vienmēr attaisno cerības?
Līmes jostas ap koku stumbriem ir klasiska metode, taču tām ir savi mīnusi – tās mēdz ātri aplipt ar putekļiem, kļūt neefektīvas pēc lietus vai pat kaitēt koka mizai, ja tiek uzliktas nepareizi. Turklāt šis risinājums neaptur pašu problēmas sakni – pūzni, kas atrodas kaut kur netālu zemē. Speciālisti, kas pēta kukaiņu uzvedību, pamanījuši, ka skudras ir ārkārtīgi viedas radības: tās nelabprāt aiztiek ķīmiskus preparātus tīrā veidā, bet tajā pašā laikā nespēj pretoties saldiem kārdinājumiem.
Zinoši dārznieki ir nonākuši pie secinājuma, ka efektīvāk ir nevis mēģināt skudras fiziski apturēt, bet gan likt tām pašām aiznest risinājumu uz savu mājvietu. Šī pieeja strādā visās zonās – no siltumnīcas līdz pat veciem ābeļdārziem –, neprasot individuālu pieeju katram stūrim.
Vienkārša recepte “viltīgajam” sīrupam
Metodes pamatā ir viltība, kurā apvienota ēsma ar aizsardzības līdzekli. Ideja ir pavisam vienkārša: tiek gatavots koncentrēts saldais sīrups, kas kalpo par pamatu. Par bāzi var izmantot jebko, kas atrodams virtuves skapīšos – vecu ievārījumu, cukuru vai pat stipri sacukurojušos medu. Galvenais nosacījums ir augsta cukura koncentrācija, parasti attiecībā divas daļas salduma pret vienu daļu ūdens.
Kad bāze ir gatava (medu var nedaudz uzsildīt, lai tas kļūtu šķidrs), tai pievieno dārza preču veikalos nopērkamos pulverveida vai granulu līdzekļus pret skudrām. Šeit slēpjas galvenais knifs – koncentrācijai nav jābūt pārāk stiprai. Ja tā būs par jaudīgu, kukainis nepaspēs nokļūt līdz pūznim. Mērķis ir panākt, lai skudras uzskatītu šo atradumu par vērtīgu ieguvumu un nogādātu to pašā kolonijas sirdī. Aptuvenā proporcija ir viena tējkarote granulu uz glāzi saldā sīrupa.
Kā pareizi izvietot ložmetējus?
Sagatavoto maisījumu salej nelielos trauciņos, piemēram, plastmasas pudeļu korķīšos vai lēzenos trauciņos, un izvieto skudru iecienītākajās vietās. Tie var būt koku pakājes, taciņu malas vai vietas pie pamatiem. Novērojumi liecina, ka kukaiņi burtiski kā pēc pavēles dodas pie šīm lamatām.
Lasi vēl: Šo nedēļu tu neaizmirsi: steidzams taro brīdinājums no 6. līdz 12. aprīlim
Šāda metode ir ne tikai ekonomiska, bet arī prasa mazāk pūļu nekā katra koka aptīšana ar jostām. Skudras, pašas nezinot, likvidē savas populācijas pārmērīgo pieaugumu, un pirmie rezultāti parasti ir redzami jau pēc pāris dienām. Kad skudru skaits dārzā sarūk, dārzkopji pamana vēl kādu pozitīvu blakusparādību – ievērojami samazinās arī laputu daudzums. Tā kā laputis pa dārzu iznēsā tieši skudras, bez saviem “transportētājiem” tās nespēj tik strauji izplatīties pa jauniem dzinumiem.
Labākais brīdis rīcībai
Speciālisti uzsver, ka šajā procesā izšķiroša nozīme ir laikam. Vislabāk metodi pielietot sezonas pašā sākumā, kad daba tikai sāk mosties un laputis vēl nav paspējušas masveidā savairoties. Ja nokavē šo brīdi, skudrām dārzā jau būs pieejami citi dabīgie saldumu avoti, un tās var kļūt izvēlīgākas pret piedāvāto ēsmu.
Tāpat der atcerēties dažus būtiskus drošības un ekoloģijas aspektus:
Izvietojiet trauciņus tā, lai tiem nevarētu piekļūt mājdzīvnieki vai putni.
Sekojiet līdzi laika ziņām – spēcīgs lietus sīrupu var atšķaidīt, padarot to neefektīvu.
Regulāri pārbaudiet lamatas un, ja nepieciešams, papildiniet tās vai nomainiet pret svaigām.
Kad no šīs metodes labāk atteikties?
Lai gan šis paņēmiens šķiet universāls, ir zonas, kurās tā izmantošana var radīt neparedzētas sekas. Runa ir par dārza daļām, kurās ir liela gliemežu vai citu gliemju koncentrācija. Dabas procesos viss ir saistīts: skudras savā veidā kontrolē un ierobežo gliemju izplatību. Ja tajās vietās, kur gliemežu jau tā ir par daudz, pilnībā izskaudīsiet skudras, gliemju populācija var piedzīvot strauju izrāvienu.
Lasi vēl: Mana lielākā viltība: kā es pagatavoju salātus, ko visi sākotnēji sajauca ar arbūzu
Dārzs ir sarežģīta ekosistēma, kurā katrai radībai ir sava loma. Tāpēc, pirms uzsākt cīņu ar skudrām, ir vērts izvērtēt, vai to klātbūtne konkrētajā vietā tiešām nodara kaitējumu vai tomēr palīdz uzturēt kādu citu, vēl nepatīkamāku viesu skaitu saprātīgās robežās. Gudra dārzkopība nozīmē nevis pilnīgu iznīcināšanu, bet gan prasmīgu līdzsvara uzturēšanu, izmantojot metodes, kas ir efektīvas un vienlaikus neprasa pārmērīgus resursus.
